Ziemassvētku eglītes rotāšana – ko par to zinām?

2012-12-18

Ziemassvētku eglītes rotāšana – ko par to zinām?

Katru gadu, Ziemassvētku priekšvakarā, mēs steidzam sagādāt un izrotāt svētku eglīti. Cits izbrien baltākās kupenas, meklējot to kuplāko, skaistāko, īsto un vienīgo, cits krustām šķērsām pārstaigā tirgus placi izvēloties savu svētku koku. Nav svarīgi cik īsa vai gara, stalta vai mazlietiņ salīkusi, tā mājās ienes to īpašo Ziemassvētku noskaņu un smaržu. Bet vai esam padomājuši – kādēļ eglīte ir tik neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa? Tam noteikti ir daudz dziļāka nozīme, nekā vieta, zem kuras tiek paslēptas dāvanas. Vai Jūs kaut ko par to zināt?

Ziemassvētku egle ir dekorēts (īsts vai mākslīgs) mūžzaļš skujukoks. Svētku egles dekorēšana tiek saistīta ar Ziemassvētku svinēšanu, tā parasti tiek ievietota un dekorēta mājā, taču var arī tikt izmantota ārpus telpām. Tradicionālie egles rotājumi ir Ziemassvētku gaismiņas (sākotnēji tās bija sveces), dažādi rotājumi, vītnes un vizuļi. Bieži egles virsotnē tiek novietots eņģelis vai zvaigzne, tā simbolizējot Jēzus Kristus dzimšanu Bētlemē.

Ziemassvētku eglītes pirmsākumi

Ziemassvētku eglīšu izcelsme tiek saistīta ar laiku pirms izglītotajām Eiropas kultūrām. Šī svētku eglīšu uzstādīšanas un rotāšanas tradīcija tika aizsākta apmēram 15. gadsimtā Livonijā (pašreizējās Latvijas un Igaunijas teritorija) un 16. gadsimtā Ziemeļvācijā. Saskaņā ar pirmajiem dokumentētajiem Ziemassvētku egļu izmantošanas gadījumiem Igaunijā, 1441., 1442. un 1514. gadā Melngalvju brālība savā brālības mājā Rēvelē (pašreizējā Tallina) uzcēla Ziemassvētku egli un pēdējā naktī pirms svinībām tā tika novietota Rātslaukumā. Citi avoti vēsta, ka pirmoreiz Ziemassvētku egle tikusi izrotāta Rīgā 1510. gadā. 16. gadsimtā tradīcija dekorēt Ziemassvētkos kādu mužzaļu koku izplatījās visā Svētās Romas impērijas teritorijā. Pirmās mākslīgās Ziemassvētku egles parādījās Vācijā 19. gadsimtā.

Latvijā egli dekorēja ar putnu spalvām

Latvijā tradicionāli mājā ienesa eglīti, kurai bija īpaša nozīme; vēsturiski tā nāk no senču dzīvības koka, ko ziemas saulgriežos ienesa namā. Pušķošanai izmantoja egļu zarus, krāsainus dzīparus, salmu pinumu lelles, smilgas, putnu spalvas, olas, augļus, dārzeņus, ēveļu skaidas un kaltētus ziedus. Sevišķi populāra bija puzuru veidošana. Tie tika izgatavoti no salmu savērumiem, ko papildināja ar dažādiem citiem materiāliem, piemēram, krāsainām lupatiņām vai putnu spalvām. Dažreiz puzura vidū tika iekārts kartupelis, kurā sadurti salmi. Šāds veidojums tika dēvēts par saulīti. Rotājumus visbiežāk darināja bērni, ieliekot tajos savu mīlestību un bērna sirds skaidrību. Tāpēc šādiem veidojumiem piemita īpaša enerģētika. Arī mūsdienās uzskata, ka tie lieliski attīra telpu no nevēlamām enerģijām, par cik puzuriem ir daudzskaldņa forma, kas sastāv no daudzām mazām piramīdiņām.
Ziemeļeiropas tautu pagāni svinēja Ziemassvētkus kā ziemas saulgriežus, kuros ir gada īsākā diena. Pēc tiem dienas pakāpeniski kļūst garākas un siltākas. Bija ierasta tradīcija iedegt eglē svecīti kā saules simbolu.

No papīra rozēm, līdz elektriskajām spuldzītēm

Ziemassvētku egles nosaukums pirmoreiz konstatēts 1604.gadā Elzasas pilsētā Strasbūrā, tomēr kristiešu ģimenes izmantoja egli Kristus dzimšanas atzīmēšanā daudz agrāk. Tiek uzskatīts, ka papīra rozes eglīšu rotāšanā 16.gadsimtā simbolizējušas jaunavu Mariju. 17.gadsimtā Ziemassvētku eglītes mēdza izrotāt ar āboliem, lai radītu asociācijas ar pasaules radīšanu un Ēdenes dārzu. 18.gadsimtā eglīšu rotāšanā izmantoja riekstus un cepumus. 19.gadsimtā eglīšu rotājumi kļuva daudzveidīgāki, kad tajos sāka izmantot stiklu un citus materiālus, un gadsimta beigās sāka izmantot arī elektrisko apgaismojumu.

Eglīšu rotāšanas tradīcijas ir ļoti dažādas. Japānā, piemēram, eglītes zaros kar košus papīra lukturīšus, Austrālijā - putnu ligzdiņas un putniņus, bijušajā PSRS eglītes galotnē uzstutēja sarkanu piecstaru zvaigzni, - tādu pašu kā Kremļa torņos. Somijā Ziemassvētku eglīti mājās uzstāda tikai Ziemassvētku vakarā. To izrotā ar vizuļiem, papīra karogiem, konfektēm, āboliem un citiem augļiem, kā arī svecītēm. Ārā pie mājās bieži kādam stabam tiek piesiets saišķītis graudu, sēklu un riekstu putniem, lai palīdzētu tiem pārvarēt aukstāko ziemas posmu.

Un kā tiek pušķota Jūsu svētku eglīte? Varbūt tās zaros mirdz rotājumi, kam piemīt ģimenes mantojuma vērtība? Pastāstiet par savu Ziemassvētku koku! – Mūs interesē arī Jūsu rotāšanas tradīcijas! :)

Saistītie raksti:

Atpakaļ